Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca

Augustovas Romas katoļu draudze

Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca

Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis nr. 2854.

2012. gada augustā, septembrī pēc atļauju nokārtošanas ar VKPAI pie baznīcas tika uzcelta piebūve (foto G. Grigāne)

2013. gadā ar cilvēku atbalstu un saziedotajiem līdzekļiem tiek veikti daudzi labiekārtošanas darbi baznīcā un tās apkārtnē (foto G. Grigāne)

Augustovas Svētās Elizabetes Romas katoļu baznīca, pazīstama arī kā Kapūnes baznīca, ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes - Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Tā atrodas Rugāju novadaLazdukalna pagastaKapūnesciemā. Baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 2854. Baznīca ir unikāla ne vien ar senlaicīgo ārieni, bet arī ar to, ka tajā atrodas Nemitīgās Palīdzības Dievmātes svētgleznas kopija, kurai, kā vēsta tradīcija, ir dziedinošs spēks. Baznīca celta 1828. gadā (pēc citiem avotiem 1826. g.) sākotnēji kā Bēržudraudzeskapela, kurā noturēt dievkalpojumus bija atļauts jau no 1828. g. 11. aprīļa. Pirmo indultu tai devis Mogiļovas arhibīskaps. No šī brīža Augustova tika uzņemta kapelu un filiālbaznīcu skaitā. Indultā celtne atzīta par skaisti uzbūvētu, piemērotā atrašanās vietā. Indults daudzkārt pagarināts, lai baznīcā varētu svinēt Svēto Misi. Kapelā bija arī kapliča, kurā svinēt dievkalpojumus tika atļauts no 1828. gada. Pēc Pirmā Pasaules kara tika nodibināta pastāvīga Augustovasdraudze, kapelu pārveidojot par baznīcu. Tā ir koka celtne, apšūta ar dēļiem, vienavas telpa ar cementa grīdu. Priekšā, virs jumta, četrkantīgs tornītis ar cinka skārda jumtu. Ieejas durvis no gala, labajiem sāniem un sakristejas. Fasādes apšūtas dēļiem, krāsotas. Logi un durvis ir koka konstrukcijās. Svilāns raksta, ka baznīcai ir gotiski logiTā ir 12 m gara un 8 m plata telpa. Baznīcas kora telpa balstās uz diviem pīlāriem, solos var izvietoties 60 cilvēku.Baznīcā ir vairāki nozīmīgi mākslas priekšmeti - krucifiksi, feretrons. Unikāla ar to, ka tā ir saglabājusi daudz Latgales novadam raksturīgu būvdetaļu. Agrāk baznīcai ir bijis skaidu jumts, bet 1975. gadā tas nomainīts pret šīferi, 2011. gadā - pret skārda jumtu. Apkārt baznīcai sākotnēji ir bijis mūra žogs, kurš, gadiem ejot, ir sagruvis un kādu laiku tai apkārt nav bijis žoga, līdz 1998. gadā tika uzcelts koka žogs ar mūrētiem ķieģeļu stabiem. 2013.gadā žogs no cilvēku saziedotajiem līdzekļiem tiek pārkrāsots žogs, veikti žoga vārtu stabu rekonstrukcijas darbi, ierīkots stāv

Baznīcas priekšā atrodas viens no lielākajiem brīvdabas krucifiksiemLatvijā: gandrīz 4 m augstais ozolkoka krusts, kurš novietots pa kreisi no ieejas baznīcā (brusas šķērsgriezums ir 18x18cm). Pie krusta piestiprināta 70 cm augsta, kokā griezta un krāsota Kristus figūra, ko darinājis profesionāls kokgriezējs 20. gs. sākumā. Autors nav zināms. Virs Kristus figūras ir izliekta skārda plāksne. Baznīcā atrodas ļoti grezns, fascinējošs lielais altāris ar divām gleznām Tajā ir Sv. Terēzijas glezna, tai priekšā izbīdāma Nemitīgās Palīdzības Dievmātes glezna. Altāra gleznām abās pusēs ir statujas, pa kreisi Sv. Antona un pa labi Sv. Jāzepa. Nemitīgās Palīdzības Dievmātes svētgleznas kopija ir viena no nedaudzajām gleznu kopijām, kurai ir dziedinošs spēks. Šī glezna kalpojusi dažādu žēlastību iegūšanai, slimo dziedināšanai, maldticīgo un grēcinieku dziedināšanai. Oriģinālā svētglezna atrodas Romā Sv. Alfonsa baznīcā. Šīs gleznas raksturīgākā pazīme ir Vissvētākās Jaunavas sejas izteiksme – miera un žēlsirdīgas līdzjūtības pilna. Šķiet, viņa saka: „Paļaujieties uz mani jūs, kas ciešat. Es jums palīdzēšu!” Augustovas baznīca atrodas 6 km attālumā no Rugājiem pie Rēzeknes, Gulbenes, Balvu ceļu krustojuma. Līdz 1937. gadam – Rugāju Romas katoļu draudzes nodibināšanai- ¾ no Augustovas Romas katoļu draudzes ietilpa Rugāju pagastā. Pēc tam Augustovas draudze kļuva uz pusi mazāka un puse no tās ietilpa Rugāju pagastā, otra puse - Bērzpils pagastā. Līdz 1940. g. draudzei piederēja 12 ha zemes, plebānija, saimniecības ēkas, dzīvoklis prāvestam.

Pateicoties Rugāju novada atbalstam, 2011. g. šīfera jumta seguma vietā baznīcai tika uzklāts skārda jumts. Ar Rugāju pašvaldības un cilvēku saziedoto līdzekļu atbalstu 2012. gadā tika uzcelta piebūve pie ieejas baznīcā, 2013. gadā draudzes vecākā G.Grigāne uzrakstīja projektu,kurš tika atbalstīts un realizēts. Projekta laikā notika koka grīdas seguma ieklāšana esošās betona grīdas vietā. Veikti citi labiekārtošanas darbi: nokrāsots žogs ap baznīcu, gājēju celiņam ieklāts bruģa segums un rekonstruēti un nostiprināti vārtu stabi. Pie baznīcas izgatavots un uzstādīts informācijas stends(kokdarbu meistara J.Bleidera roku darbs), izveidots mašīnu stāvlaukums. No 2014.gada baznīcas priekšā un dārzā izveidotas apstādījumu dobes, tagad to rotā košumkrūmi un puķes. Domājot par apmeklētāju labsajūtu pie izveidotā stāvlaukuma uzstādīts atpūtas soliņš un atkritumu kaste. Baznīcā izkrāsotas sakristejas, tām ieliktas durvis. Kokgriezēja Jura Bleidera rokām izgatavota skaista oša koka lasāmpults, tautas altāris, galdiņs svētītajam ūdenim, Lieldienu sveces turētājs,lūgšanu sols prāvestam un papildus sānu soli baznīcas apmeklētājiem. Ielikti iekšējie logi sakristejai un kora telpai. Prāvesta sakristeja aprīkota ar jaunu kumodi un liturģisko drēbju karināmo stūri. Ināra Saulīša rokām izgatavots metāla sveču galds, kur katrs ticīgais var aizdegt sveci savā lūgšanas nodomā. 2015.gadā par saziedotajiem līdzekļiem dievnamā nopirkta un uzstādīta apsildāmā ierīce. Kokdarbu meistars J.Bleiders pēc pasūtījuma veicis jaunu trepju izgatavošanu kāpšanai uz kora telpu.Uzsākti darbi pie jaunu procesijas liturgisko drēbju un priekšmetu iegādes: iegādātas jaunas komžas, pašudinātas 13 kleitas procesijas meitenēm. Vinetas Grigānes –Drandes ģimene uzšuvusi un dāvājusi jaunu procesijas Rožukroņa spilventiņu un apmetnīšus. Augustovā pēdējos gados aktivizējusies draudzes reliģiskā kultūras dzīve. Baznīca piesaista ar savu unikalitāti, mājīgumu un izdevīgu atrašanās vietu. Ikdienas Misēs piedalās no 20 - 40 apmeklētāju. Dievkalpojumos uz šo baznīcu dodas ne tikai draudzes cilvēki, bet arī no Rugājiem, Balviem, Gulbenes, Tilžas, Bērzpils, Lubānas utt. Augustovas baznīcā notiek valsts svētku aizlūgumi, garīgās mūzikas pasākumi, iedibināti draudzes svētki - Nemitīgās Palīdzības Dievmātes godināšanas diena 27. jūnijā. Atjaunota svinēt Svētā Franciska stigmātu diena.2015.gadā Augustovas baznīca ar plašu pasākumu klāstu visiem interesentiem aktīvi iesaistījās Latvijas baznīcu nakts pasākumos. Sirsnīgi un mīļi tiek svinēti Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki un arī kāds ikdienas dievkalpojums tiek papildināts ar dziesmu un mūzikas koncertiem. No 2014. gada pēc draudzes valdes priekšsēdētājas iniciatīvas tiek organizēti kultūrvēsturiskie ceļojumi pa Latgales dievnamiem. Augustovas baznīca pēdējos gados ir izveidojusies kā vietējā apvidus garīgās un kultūrvēstures centrs, kurš aicina ienākt ikvienu un gūt sev patīkamas emocijas.

Ir izgatavots un izdots vēsturisks buklets par Augustovas baznīcu un draudzi, šobrīd notiek tā papildināšana, būs atkārtots izdevums. Draudzes vecākā G.Grigāne ir izveidojusi un administrē Augustovas baznīcas mājas lapu www.augustova.mozello.lv kur var izlasīt aktuālāko informāciju.

Augustovas baznīcas labiekārtošanas un remontdarbi, reliģiskā un draudzes kultūras dzīve sevišķi aktivizējusies pēdējos trijos gados, sadarbībā ar prāvestu 0. Misjūnu tās organizēšanā iesaistījusies Rugāju novada kultūras nodaļas vadītāja un draudzes locekle Gunta Grigāne. No 2013. gada Augustovas drauzes cilvēki viņai uzticējuši valdes priekšsēdētājas pienākumus.

Augustovas draudzē kalpojuši priesteri:

·1920.-1921. - prāvests Felikss Laizāns

·1926. g. - prāvests Francisks Stulginskis

·1929.-1931. - prāvests Aloizs Kalve

·1931.-1932. - prāvests Aleksandrs Pekšs

·1932.-1933. - prāvests Stefans Locāns

·1934.-1936. - Bēržu baznīcas prāvests Ādolfs Tarbunas

·1936.-1938. - prāvests Jāzeps Krumpāns

·1938.-1942. - prāvests Pēteris Tumans (vēlāk kāRugāju baznīcasprāvests)

·1943.-1948. - prāvests Jānis Ostrovskis

·1948.-1949. - Rugāju baznīcas prāvests Antons Geriņš

·1949.-1956. - Rugāju baznīcas prāvests Ādams Ivbulis

·1956.-1957. - prāvests Jānis Kokars

·1957.-1959. - prāvests Eduards Ūsāns

·1959.-1962. - Rugāju baznīcas prāvests Ādams Ivbulis

·1962.-1964. - prāvests Eduards Beķers

·1964.-1975. - prāvests Pēteris Liepnieks

·1975.-1984. - Rugāju baznīcas prāvests Eduards Kopeiks

·1984.-1997. - Bēržu baznīcas prāvests Vaclavs Ereļs

·1997.-2002. - Bikavas baznīcas prāvests Felikss Šneveļs

·2002.-2005. - Bikavas baznīcas prāvests Jānis Kupčs

·2005.-2007. - Bikavas baznīcas prāvests Mārtiņš Klušs

·no 2007.gada septembra un pašlaik prāvests Oļģerts Misjūns

Draudzes robežās atrodas 3 kapsētas.

Vārnienes kapsēta - apmēram 150 gadus veca, 4 km no Augustovas baznīcas, Rēzeknes –Gulbenes ceļa malā.

Reibānu kapsēta - apmēram 120 gadus veca, 14 km attālumā no baznīcas pie Upatnieku – Lubānas ceļa. Kapsētā ir kapliča

Capurnieku kapsēta- apmēram 120 gadus veca, 5 km no Augustovas baznīcas. Kapsētā ir altārmājiņa.

1.Pr. J. Svilāns. Latvijas Romas – katoļu baznīcas un kapelas. [1975] –I. daļa.– R.: Rīgas Metropolijas kūrija. 1995. – 24. lpp.

2.J. Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. R.: Rīgas metropolijas kūrija, 1997. g.

3.Indults – atļauja, akceptētais

Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 0Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 1Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 2Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 3Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 4Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 5Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 6Augustovas sv. Elizabetes Romas katoļu baznīca 7