Apdzīvojuma struktūra

Rugāju novadā, kā tas ir raksturīgi Latgalē, visa novada teritorija vēsturiski tika sadalīta sādžās. Sādžai bija noteikta teritoriālā pārvalde, struktūra, kā arī noteiktas robežas neatkarīgi no apbūves blīvuma.

20.gs sādžas tika pārdēvētas par ciemiem, bet saglabājas iezīme, kas atšķir ciemus Latgalē no pārējā Latvijas teritorijā izvietotajiem ciemiem. t.i. iedzīvotāji lielākoties tiek reģistrēti ciemā nevis atsevišķā viensētā kā citur Latvijā. Tādējādi mūsdienās viensētu iemītnieki sevi identificē kā ciema nevis kā viensētas iedzīvotājus. Saskaņā ar šo dalījumu, lauku teritorija nepastāv, bet viena ciema teritorijai beidzoties, sākas nākamais ciems. Jāatzīmē, ka noteikt precīzas vēsturisko ciemu robežas nav iespējams.

Uz 24.01.2011. Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā Rugāju novadā reģistrēti 110 ciemi. Tikai atsevišķos gadījumos blakus ciema nosaukumam ir atzīmēts arī viensētu nosaukums.

Rugāju novada vēsturisko ciemu izvietojums

2007.gadā ar Rugāju pagasta teritorijas plānojumu un 2008.gadā ar Lazdukalna pagasta teritorijas plānojumu noteikts, ka ciema statuss tiek piešķirts Rugājiem, Benislavai un Skujetniekiem. Vēsturiskajiem ciemiem tiek noteikts apdzīvotas vietas statuss.

2011.gada martā uzsākta adrešu sakārtošana viensētām ārpus ciema robežām.

Pakalpojumu klāsts tiek nodrošināts atbilstoši apdzīvojuma blīvumam. Ņemot vērā esošo un plānoto pakalpojumu apjomu, līdz šim veiktos ieguldījumus, noslogojumu, transporta nodrošinājumu, finanšu resursu pieejamību, pakalpojuma kvalitāti un demogrāfiskās tendencies, Rugāji, Benislava un Skujetnieki ir novadu nozīmes attīstības centri.

Rugāju novada administratīvais centrs ir Rugāji.

Laura Kļaviņa

teritorijas plānotāja