Ieskats vēsturē - Rugāju Valsts divgadīgā lauksaimniecības skola

Ieskats vēsturē - Rugāju Valsts divgadīgā lauksaimniecības skola

Skola dibināta 1922. gadā Domopolē (tagad - Bērzpils pagastā). Tā atradās bijušajā Domopoles muižas centrā un par skolas pārzini bija iecelta Leontīne Grauduma, bet no 1925. gada – Jūlijs Zariņš. Taču 1938. gadā, audzēkņu trūkuma dēļ, skola tika pārcelta uz Rugājiem.


Rugāju lauksaimniecības skolas rīcībā bija vairākas ēkas: tagadējā sociālā aprūpes centra vecā ēkas daļa Kurmenes ielā 8, blakus esošā māja Kurmenes ielā 10, ēka Kurmenes ielā 6, ceļa otrā pusē Lauksaimniecības biedrības māja Kurmenes ielā 1, kurā bija liela zāle, divi dzīvokļi, vienā telpā arī kokapstrādes darbnīca, kā arī tagadējā pienotava Kurmenes ielā 3, kur bija kūts un virs tās atradās šķūnis. Tai klāt bija liela nojume, kuras sen vairs nav. Šīs skolas rīcībā bija 30 ha zemes Rugājos un vēl 20 ha zemes Bērzpilī, kur galvenokārt sēja cukurbietes. Audzēkņiem tās vajadzēja ravēt, novākt, aizvest uz Bērzpils staciju un salādēt bānīša vagonos.

"Mācību gads sākās 1. oktobrī, beidzās 20. maijā, bet līdz 1. jūnijam kārtoja pārcelšanas eksāmenus. Pēc tam sekoja vasaras prakse, kurā skolēniem vajadzēja veikt visus lauku darbus - art, sēt, ravēt, pļaut, kaltēt un vest šķūnī sienu u.c. Prakses beigās, tāpat kā eksāmenā, skolēniem vajadzēja atskaitīties par padarīto un redzēto. Savukārt, vasaras brīvlaiks bija tikai divas nedēļas."

Pēc Benedikta Ozoliņa atmiņām zināms, ka skolā līdz 1940. gadam strādāja šādi skolotāji: direktors Jūlijs Zariņš, Kusmans (mācīja lopkopību), Olga Baltiņa (mācīja dārzkopību), skolotājs Priedītis (mācīja amatniecību), skolotājs Saulītis (mācīja būvniecību), Juris Nogobads (mācīja mūziku, vadīja pūtēju orķestri, veidoja stīgu orķestri), skolotājs Grigorjevs (vadīja praksi un uzraudzīja darbus), skolotājs Avotiņš (mācīja ķīmiju), savukārt viena no divām Rugāju Sarkanā krusta punkta medmāsām mācīja par veselību, higiēnu un traumatismu.

Lauksaimniecības skolas zēnu apģērba forma sastāvēja no pelēka uzvalka un zaļas cepures ar melnām svītrām. Meitenes nēsāja kleitas ar baltām aprocēm. Skolā stingri sekoja līdzi tam, lai meitenes nestaigātu uz augstpapēžu kurpēm. Mācību gads sākās 1. oktobrī, beidzās 20. maijā, bet līdz 1. jūnijam kārtoja pārcelšanas eksāmenus. Pēc tam sekoja vasaras prakse, kurā skolēniem vajadzēja veikt visus lauku darbus - art, sēt, ravēt, pļaut, kaltēt un vest šķūnī sienu u.c. Prakses beigās, tāpat kā eksāmenā, skolēniem vajadzēja atskaitīties par padarīto un redzēto. Savukārt, vasaras brīvlaiks bija tikai divas nedēļas.

Skola bija Latvijas Lauksaimniecības kameras pakļautībā, arī ar pagastu tai bija laba sadarbība. Ja skolā bija sarīkojums, vienmēr tika aicināts pagasta vecākais. Skolotājus darbā pieņēma Zemkopības ministrija. Inspekcijas bija reizi gadā, tika apmeklētas stundas, bet lielāka interese bija par praktisko darbu. Ja skolā ieradās, piemēram, piensaimniecības speciālists, tad viņš gāja uz piensaimniecības stundām vai uz fermu un pētīja dežuranta darbu. Skolā nebija elektrības, tāpēc tika lietotas lielas gāzes lampas. Par mācībām vajadzēja maksāt 120 latu gadā (apmēram divas govis). Samaksā ietilpa maksa par mācīšanu, kopgaldu, dzīvošanu, darba apģērbu, bet apģērba formu vajadzēja pirkt pašiem. Skolā bija stingra disciplīna un daudzi to neizturēja. Tāpat B. Ozoliņš atceras, ka viņi kursu iesākuši divdesmit pieci, bet gada laikā desmit neizturējuši slodzi un aizgājuši vai tikuši izslēgti. No skolas izslēdza arī par pīpēšanu, dzeršanu un citu, skolai nepiemērotu, uzvedību. Ja skolā iestājās, bija jāmācās.

Skolā katru dienu bija sešas līdz septiņas mācību stundas. Mācīja lauksaimniecības ķīmiju, būvniecību, augkopību, lopkopību, zirgkopību, piensaimniecību, dārzkopību, mēslošanu. Vajadzēja mācīties kā izstrādāt saimniecības attīstības plānu. Ētikā mācīja pieklājības normas - kā uzvesties pie galda, kā runāt, staigāt, sveicināt (sveicināšanās bija obligāta un kā bija noteikts - nepieejot tuvāk par diviem soļiem).

Politisko mācību nebija, bija militārā mācība. Mūzika nebija obligāts priekšmets, bet tiem, kuriem bija dotības, vajadzēja mācīties, jo skolā bija koris un pūtēju orķestris. Meitenēm mācīja šūt, aust, tamborēt, adīt, gatavot ēdienu, klāt viesu galdus, mazgāt traukus, glabāt un audzināt bērnus. Pēdējā mācību gadā, tie kas vēlējās, varēja stāties aizsargu sportistos. Arī meitenēm mācīja art zemi. Ķīmijas skolotājs Avotiņš mācīja veikt augsnes analīzi, kūts tehniķis sekoja, kā pirms dežūras fermā aprēķināt barības devas katrai govij, kā pareizi barību nosvērt un izbarot. Amatniecības stundās vajadzēja gatavot grābekļus, grāmatu plauktus, govju slaucamos ķeblīšus, cirvja kātus, šūt iemauktus, labot sakas, gatavot sedulkas u. c. Brīvajā laikā varēja spēlēt volejbolu, futbolu, cilāt svaru bumbas, spēlēt teātri, dziedāt, dejot. Skolai bija četri zirgi. Ar tiem brauca uz Bērzpili un skolēniem rādīja, kā apkalt zirgus, piesist jaunu pakavu. Kalt nemācīja, jo tas neesot bijis saimnieka, bet gan īpaša meistara darbs.

Skolas dzīvē visgrūtākās bija dežūras - tās bija sešas, katra vienu nedēļu gara. Dežurēt vajadzēja internātā, virtuvē, klasē, fermā pie govīm, zirgiem, cūkām. Nepatīkamākās dežūras bijušas fermā pie govīm, jo tās sākušās jau četros no rīta. Fermā pavisam bija divdesmit govis, bet katram dežurantam vajadzēja izslaukt četras. Darbus regulēja kūts tehniķis. Vienlaicīgi dežurēja divas meitas un divi puiši. Pēc rīta dežūras bija jādodas uz skolu, taču pēc mācībām, no sešiem līdz deviņiem vakarā atkal bija jādodas uz kūti. Tajās dienās sanācis mazāk mācīties. Otra nepatīkamā dežūra bijusi klasēs. Tā kā grīda nebija krāsota, tā ik pārdienas bija jāmazgā, pēc mazgāšanas to vajadzējis ieeļļot. Arī virtuvē dežurējuši divi puiši un divas meitas. Meitas gatavojušas ēdienu, puiši nesuši malku, ūdeni, atnesuši un nomizojuši kartupeļus. Arī maizi cepuši uz vietas, to abrā vajadzējis mīcīt puišiem.

Skolas rīcībā bija vēl viena ēka, kurā atradās pirts, veļas mazgātuve, malkas šķūnis, kā arī internāta inventārs. Kārtību internātā vajadzēja uzturēt pašiem – gan to izkurināt, gan izmazgāt. Ekskursijas rīkojuši maz. Tālākā ekskursija – 1940.gada 17. jūnijā uz Latgales dziesmu svētkiem Daugavpilī.

Skolā mācījās jaunieši no Rugāju, Bērzpils, Tilžas, Litenes, Elstes pagastiem un citām vietām. No 1941. -1944. gadam skolā mācījās 64 audzēkņi.

Rugāju Valsts Lauksaimniecības skola pastāvēja līdz 1945. gadam. Skolotāju Avotiņu izsūtīja, bet jaunā padomju vara skolu nesaglabāja. Vēlāk skolas ēkā ierīkoja slimnīcu, taču tagad tur atrodas sociālās aprūpes centrs “Rugāji”.


Velga Vīcupa

Rugāju novada muzeja vadītāja

Foto: no Rugāju novada muzeja arhīva

Ieskats vēsturē - Rugāju Valsts divgadīgā lauksaimniecības skola 0Ieskats vēsturē - Rugāju Valsts divgadīgā lauksaimniecības skola 1Ieskats vēsturē - Rugāju Valsts divgadīgā lauksaimniecības skola 2