Ieskats vēsturē - Kurmenes krievu skola

Ieskats vēsturē - Kurmenes krievu skola

Laikā, kad Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits, nepietiekama skolēnu skaita dēļ tiek slēgtas mazās lauku skoliņas, kad mēs novadā cīnāmies par savas vidusskolas pastāvēšanu un šogad, kad vidusskola atzīmē apaļu pastāvēšanas gadu, ir interesanti mazliet ieskatīties mūsu novada skolu vēsturē: cik un kādas skolas mūsu pusē ir pastāvējušas.


Mūsu apkārtnē pirmās skolas tika dibinātas pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Kā redzams no Vitebskas guberņas statistikas 1864. gada grāmatas, ciema skolas atvērtas zemniekiem ar pašu zemnieku gādību - paši no saviem līdzekļiem cēluši skolas un maksājuši skolotājiem. Rugājos šajā laikā ienāca daudzi Vidzemes iedzīvotāji, jo Latgalē varēja tikt pie zemes. Tā mūsu novadā pirmā skola uzcelta Benislavā 1875. gadā, 1903./1904. gadā - Rugājos. Un vēlāk jau ir ziņas par šādām skolām -Aizupes, Aparnieku, Kurmenes, Medņu, Nagļu, Sudarbes, Teteru, Upetnieku, Upmalas, Vikšņu, Slavītu, Silenieku, Kapūnes, Lieparu, Skujetnieku un Rugāju Valsts divgadīgās lauksaimniecības skolām.

Skatot mūsu novada skolu vēsturi, iesākt vēlos ar nelielu stāstījumu par skolu, kas atradās tepat Rugājos, bet kuras jau sen vairs nav un, kura saglabājusies vairs tikai dažu rugājiešu atmiņās. Tā ir Kurmenes skola. Kā redzams no Valsts Vēstures arhīva materiāliem, 1911. gadā izdota atļauja celt baznīcas skolu Aleksandropolē, Rugājos, kas tolaik ietilpa Balvu pagastā. Kurmenes I pakāpes krievu pamatskola atvērta 1913. gadā Aleksandropoles pareizticīgo draudzes namā, kas atradās apmēram puskilometru no baznīcas. Skolai bijis smags liktenis - tā trīs reizes ir nodegusi, kā arī divas reizes tā ir pievienota Rugāju sešklasīgajai pamatskolai un Rugāju vidusskolai, trīs reizes slēgta, divas reizes atjaunota. Pirmajos gados skolā mācījušies apmēram 40 skolēni no, diezgan plašā apkārtnē dzīvojošajiem, krievu tautības cilvēkiem. Mācības notikušas krievu valodā, bijušas stundas arī latviešu valodā. Skolā strādājušas divas skolotājas apvienotās klasēs: Melita Dzenītis un pārzine Praskovja Vasiļjeva. Kirills Vasiļjevs vadījis skolas kori, vienlaikus bijis arī psalmotājs baznīcā. Skolas koris piedalījies visos baznīcas svētkos.


"Skolai bijis smags liktenis - tā trīs reizes ir nodegusi, kā arī divas reizes tā ir pievienota Rugāju sešklasīgajai pamatskolai un Rugāju vidusskolai, trīs reizes slēgta, divas reizes atjaunota."

1934. gadā skola nodegusi, mācību klases iekārtotas Tēva Krasnogorodska mājā Rugājos, kamēr pie baznīcas uzbūvēta jauna skola. Tā pastāvējusi tikai divus gadus un atkal nodegusi. 1938. gadā krievu skolu pievienoja Rugāju sešklasīgajai pamatskolai. Kurmenes skola vairs nepastāvēja. Visi skolēni, kas gribēja un prata latviešu valodu, pārgāja uz Rugāju sešklasīgo pamatskolu. Skolotāji zaudēja darbu un aizgāja pensijā. 1940. gadā, kad ienāca padomju vara, rudenī skolu atjaunoja, tā darbojās līdz 1941. gadam, kad ienāca vācu karaspēks. Kara laikā skola nepastāvēja. To atkal atjaunoja jaunajā pagasta valdes namā (tagad pasts, bibliotēka, Kurmenes ielā 36) 1945. gadā. Skolas direktors bija Vasiļjevs Kirills un skolā strādāja vēl seši skolotāji. Skolu nosauca par Kurmenes septiņgadīgo skolu. Šajā laikā Rugājos no Krievijas un Baltkrievijas bija ieradušās daudzas krievu ģimenes ar bērniem, tādēļ skolā bija septiņas klases ar prāvu skolēnu skaitu – ap simts. 1948. gadā skolu pārcēla uz bijušās ambulances telpām (Kurmenes iela 20), jo jauno pagasta valdes namu vajadzēja MTS (Mašīnu un traktoru stacija) politnodaļai un daudziem kabinetiem. Šajā laikā skolēnu skaits auga, un skolas telpas atradās vēl divās blakus mājās – Kurmenes ielā 51 un Kurmenes ielā 53. Arī skolotāju skaits palielinājās.

Taču 1954. gada 24. janvārī arī šī skola nodega līdz pamatiem. Skolu atkal vajadzēja izvietot trīs ēkās. Šādos apstākļos skola darbojās, kamēr slēdza MTS un atbrīvojās iepriekšējās telpas, kas savulaik bija celtas pagasta valdei. Skolēni nu bija izvietoti klasēs ar visu nepieciešamo mācībām. Tomēr 1949. gada kolektivizācija ietekmēja cilvēku migrāciju. Krievu tautības cilvēki izbrauca uz pilsētām, citi atpakaļ uz Krieviju, jo bija šeit atkomandēti pēc partijas rīkojuma. Skolēnu skaits ar katru gadu samazinājās, līdz, pamatojoties uz Balvu rajona Darbaļaužu deputātu padomes Izpildkomitejas 1960. gada 10. februāra lēmumu Nr. 34, Kurmenes septiņgadīgā skola tika pievienota Balvu rajona Rugāju vidusskolai. Tā beidza eksistēt Kurmenes krievu skola Rugājos ar visu sarežģīto likteni laikmetu griežos…


Rugāju novada muzeja vadītāja Velga Vīcupa

Foto: no Rugāju novada muzeja arhīva