"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem

Rugāju novada Lazdukalna pagasta “Silenieku skola”


Jaunākā Rugāju novada biedrība “Silenieku skola” dibināta 2017. gada 16. oktobrī. Tās dibinātāji Līga Moroza-Ušacka, Aija Moroza, Artis Ušackis. Biedrības dibināšanas mērķis – kultūrvēsturiskā mantojuma atdzīvināšana, saglabāšana un pieejamības veicināšana sabiedrībai, iesaistoties multikulturālos projektos kultūras, izglītības, mākslas, sporta, sociālajā un tūrisma jomā.

“Silenieku skolā” viesojos brīdi pirms Līgo svētkiem. Saimnieki, gatavojoties svinībām, darbīgi rosījās un labprāt izrādīja skaisti iekopto apkārtni un skolu, kurā vēl aizvien jūtama vēstures elpa. “Skola tikusi celta tieši priekš apkārtnes bērniem. Pagasta iedzīvotāji saziedojuši materiālus un uzcēluši skolu. Skolas ēkas saglabāšanā vislielākais nopelns ir manai mammai, kura, ar tobrīd esošajiem līdzekļiem, centās to saglabāt, uzlika šīfera jumtu, jo vecais skaidu jumts savu jau sen bija nokalpojis un lietus laikā tecēja. Skolai nebija arī elektrības, tā tika ievilkta tikai atsoņdesmito gadu beigās. Sākoties privatizācijas laikiem pašvaldībai piederošo skolas ēku, par sertifikātiem nopirka mamma Melānija Ruduka, kura ilgus gadus skolā strādāja par pavāri. Mana Līga jau no mazotnes bija vietējo bērnu atpūtas brīžu organizators, bieži tika spēlēta īsta skola. To var redzēt vecajos skolas žurnālos, kuri tika papildināti ar jauniem skolēniem! Tā viņa kopā ar vīru pamazām restaurē veco ēku, veido spēļu laukumus saviem bērniem, kuri pamazām aug lielāki un lielāki, līdz tie vilina ciemos citus bērnus! Vieta, kas radīta bērniem, ļoti uzrunā tieši bērnus! ” stāsta Aija Moroza.

Skola savu funkciju jau sen neveic, taču paši saimnieki atzīst, ka ar prieku uzņem bijušos absolventus, kuriem ir interese apskatīt un atcerēties mirkļus no saviem skolas gadiem. Tāpat saimnieki ir ieguldījuši darbu iekopjot teritoriju ap ēku. Man bija iespēja izmēģināt nesen atklāto sajūtu taku, redzēt kā top jauna bērnu rotaļu māja un apjaust, ka viss ir saistīts – tur, kur ir skola, tur vienmēr ir un būs bērni…un tā būs arī šeit, jo gan lieli, gan mazi noteikti atradīs sev piemērotu nodarbi.
Līga Moroza – Ušacka savu profesionālo dzīvi ir saistījusi ar deju. Veiksmīgi vadot deju studiju “TERPSIHORA”, ir ierādījusi ne tikai dejas soļus, bet arī prieku pret deju. Un kāpēc, lai būtu citādāk? Cilvēkam, kurš savu darbu veic ar prieku atliek vēlēt vien izdošanos arī turpmāk! (Saruna norit ar Līgu Morozu- Ušacku).


L. Moroza - Ušacka kopā ar vīru Arti Ušacki un atvasēm Hugo un Leo.


Silenieku 7-gadīgā skola – cik daudz no tās vēstures Jums ir zināms?

Tas protams ir jājautā tiem, kas te mācījās, strādāja un vēl kaut ko atceras. Labprāt uzklausītu pagātnes stāstus par skolas vēsturi no tiem, kas te mācījās. Cik es zinu pēc bijušo skolēnu nostāstiem, skola esot celta 19. gadsimta beigās, pateicoties vietējā pagasta ļaudīm. Stāsta, ka ir bijis laiks, kad skolā mācījušies 105 bērni, ka klases ir bijušas arī kaimiņu mājā. Kaimiņu mājā esot bijis ierīkots internāts. Silenieku skola pastāvēja līdz 1977. gadam. Mana vecmamma šeit strādāja par pavāri, un kad skolu likvidēja vecmamma to nopirka par sertifikātiem.

Kāda ir bijušo absolventu reakcija, kad ierauga savu bijušo skolu?

Parasti ir tā – lēnām brauc garām kāda mašīna, apstājas, izkāpj ārā, kautrīgi skatās, bet nenāk pagalmā. Ja mēs to pamanām, pamājam ar roku un viņi ir tiešām priecīgi, ka var ienākt pagalmā un apskatīties, esam saglabājuši vecos skolas žurnālus, kurus absolventi ar lielu interesi pāršķirsta.


Katrs apmeklētājs droši vien var dalīties savās atmiņās…

Jā, ir bijuši arī smieklīgi gadījumi (smaida). Piemēram, daži apskatot savu pirmo skolu saka: ”Es atceros, te bija sporta laukums, te malka stāvēja.” Tad atbrauc nākošie un saka, ka pastāstīs, kas te ir bijis. Es saku, ka es arī zinu! Bet viņi pārtrauc un saka: “Nē, nē! Te taču bija pionieru istaba!” Kopā secinājām, ka tajos laikos ir ļoti mainījušies vietu izkārtojumi.


Skolu esat daļēji atjaunojuši?

Kad ēku nolēmām renovēt, tad pirmā strādnieku brigāde pateica, ka te jau nav ko renovēt, jāceļ par jaunu. Pasaucām citu brigādi, tie sasēja baļķus un visu izdarīja. Ir arī kļūdas pieļautas, daudz kas ir atkarīgs no finansējuma. Ēka ir atjaunota par 80%. Lielo zāli esam saglabājuši senajā stilā. Nākotnē ir ideja par skolas muzeju, jo mums ir saglabāti vecie skolas galdi, soli, gribam iekārtot īstu mācību klasi.


Un kāda ir iekoptā apkārtne! Te ir tik daudz visa kā!

“Silenieku skolā” mēs piedāvājam apskatīt topošā skolas muzeja lietas, svinēt dažādus svētkus, piedalīties foto orientēšanās sacensībās, iziet piedzīvojumu Nakts trasi, ir iespēja noorganizēt netradicionālās sporta spēles, vizināties ar gokartiem, ir dažādi bērnu transporti, pieejams bērnu rotaļu laukums, volejbola laukums, batuts, varam noorganizēt dažādas radošās darbnīcas, mans vīrs Artis var izvizināt ar retro motociklu, pie mums var nakšņot teltīs, kā arī varam piedāvāt nogaršot garšīgu akas - avota ūdeni.


“Šī vieta ir mūsu mazā Paradīze, kur jūtamies ļoti labi un priecājamies par katru lietu, ko realizējam šeit, par katru sīkumu un ciemiņu novērtējumu, sajūsmu un atgriešanos. Pirms pāris gadiem mūs apciemoja šīs skolas pirmās skolotājas trīs bērni (pensionāri) no Amerikas, kas pirmo reizi bija Latvijā un viņi teica: “Mēs gribējām apskatīties to vietu, kur esam piedzimuši (viņi visi piedzimuši nu jau mūsu mājā “Silenieku skolā”), tad šī vieta mums kļuva vēl īpašāka… Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk un mums tā ir šeit…”


Nesenākais notikums pie jums bija Sajūtu baskāju takas atklāšana!
Jā, ideja par sajūtu taka man radās pēkšņi - rudenī izdomājām un pavasarī realizējām. Rudenī vajadzēja sarakt takas pamatus un tad vācām materiālus. Taka ir 50 metrus gara un tās laukumos ar pēdām var sajust 25 dažādus materiālus. Kastaņus lasīja manas deju studijas bērni, šis bija gads, kad tiešām nebija zīļu, taču mums ir salikti zemesrieksti, keramzīts, keramzīta bloki, siens, auzas, čiekuri, bērza tāsis, kārkli, sūna, ķieģeli utt. Gribējās, lai var ielikt pēc iespējas dažādākus tos materiālus, lai bērniem ir interesantāk. Kas zina, varbūt taku “pagarināsim” vai izveidosim takas turpinājumu kā trasi kokos augšā (smaida). Sapņot vajag, jo tikai cilvēkam, kuram ir sapņi ir iespēja tos piepildīt!

Un tagad jūs varat piedāvāt Sajūtu taku iemēģināt ikvienam interesentam.
Tieši tā, kopš šī gada trešā jūnija, kad noslēdzām ar dejotājiem un viņu ģimenēm šo deju sezonu, svinīgi pārgriezām lentu un taku atklājām, labprāt uzņemam ikvienu, kurš grib izjust baskāju takas vilinājumu.

Top jauna bērnu rotaļu māja, ir gan šūpoles, gan batuts, dažādi braucamrīki…šeit viss ir draudzīgs bērniem, vai ne?
Mēs jau ar mammu runājām, ka mēs šeit visu veidojam priekš saviem bērniem. Lai bērniem patiktu dzīve laukos! Pirmkārt, man ir brīva vasara, ko pavadu šeit un man patīk radoši darboties un izpausties.

Rīkojat nometnes un sacensības, kā radās doma par šādu pasākumu organizēšanu?
Kādreiz, strādājot Zemkopības ministrijā, strādāju par vienu no skolotājām ar fantastisku komandu, kur mēs vadījām bērnu vasaras nometnes “Lauki manas mājas” pa visiem Latvijas novadiem, iemācījos ļoti daudz un sapratu, ka man tas ļoti patīk. Tāpat man ļoti patīk un vairāk arī tendējos uz netradicionālo sportu, jo tad visi bērni paliek vienādi – nav stiprāka vai vājāka, pavada tikai veiksme.

Skatoties apkārt tā vien šķiet, ka katra lieta ir savā vietā, katrs zemes pleķītis ir izmantots lietderīgi un rada mājīgu noskaņu.
Mēs visu darām pašu rokām, tiešām, visu, ko varam izdarīt – paši. Man ir paveicies, ka mans vīrs var realizēt manas idejas, arī jaunā bērnu rotaļu māja ir viņa roku darbs.


Kur smeļaties idejas?

Parasti idejas pie manis atnāk naktī-un tieši tajā brīdī, kad tas visvairāk man nepieciešams. Man parasti ir tā – kad iestudēju dejas, neskatos kā dara citi, domāju, režisēju un izpaužos pati. Tas viss man ir dabiski dots, māksla ir manējā. Arī šeit radot noformējumu, man tiešām gribas, lai viss ir gaumīgi. Idejas jau bieži pasaka priekšā arī daba. Piemēram, ir tik skaisti koki, kurus radījusi daba, un kurus var izmantot! (smaida). Iekoptā platība ir diezgan liela, jo apkārt pārsvarā bija mežs, paši visu tīrījām un sakopām.


Jaunā bērnu rotaļu māja ir Arta Ušacka roku darbs. Te būs ko darīt gan meitenēm, gan puikām.


“Silenieku skolas” iekoptā teritorija ļauj izvietot visdažādākā veida atrakcijas.


Baskāju sajūtu takas svinīgās lentas pārgriešanā piedalījas arī L.Morozas - Ušackas deju studijas bērni kopā ar vecākiem, taču lielākie palīgi lentas griešanā bija Līgas un Arta atvases Hugo un Leo.



Rugāju novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Agrita Luža

Foto: Agrita Luža un no personīgā arhīva

"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 0"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 1"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 2"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 3"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 4"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 5"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 6"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 7"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 8"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 9"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 10"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 11"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 12"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 13"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 14"Mums katram ir tāda vieta, kur mēs jūtamies vislabāk..." Saruna ar "Silenieku skolas" saimniekiem 15