252. Rugāju Mazpulkam - 25 gadi

252. Rugāju Mazpulkam - 25 gadi

Šogad,

252. Rugāju Mazpulks atzīmē 25. atjaunošanas gadadienu.

15.aprīlī, Rugāju tautas nama zālē, sanāca gan bijušie, gan esošie Rugāju mazpulcēni, lai dalītos atmiņās par kopā pavadīto laiku, darbojoties Mazpulka organizācijā.

Rugāju novada vidusskolas direktore Iveta Arelkeviča atzina, ka lepojas, ka pateicoties skolotājas un 252. Rugāju Mazpulka vadītājas Margaritas Stradiņas uzņēmībai un aktivitātei mūsu skolā tika atjaunots un joprojām darbojas mazpulks, kas ir daļa no Latvijas mazpulku un starptautiskās “4H” kluba organizācijas. “Reizēm brīnos, kas ir tie burvju rīki ar ko skolotāja Stradiņa piesaista un notur skolēnu interesi, kad visapkārt ir tik daudz citu vilinājumu, citu aizraujošu nodarbju. Bet man šķiet, ka viens no noslēpumiem ir skolotājas patriotisms, Latvijas un darba mīlestība, un uzticība četru āboliņu ziedlapiņai “4H” vērtībā- Head (prātam, kas ziedojams skaidrām domām), Heart (sirdij, ko dalībnieks ziedo taisnībai un kvēlākai sajūsmai), Hand (rokām, lai darītu labākus darbus), Health (veselība, kas ir cilvēka dārgākā manta, ko mazpulka dalībnieks sargā, lai varētu labāk un ilgāk kalpot savai Tēvzemei - Latvijai.) Mēs ikviens katru dienu to esam pieredzējuši un pārbaudījuši, un skolotāja mums to ar vien no jauna pierāda,” pārliecināta I. Arelkeviča.

Savukārt, Rugāju novada domes izpilddirektore Daina Tutiņa, Mazpulka vadītājai pasniedza atzinības rakstu “Par ilggadēju, pilsoniski aktīvu un atbildīgu darbību, stiprinot un popularizējot organizācijas pamatvērtības - latviskumu, valstisko pašapziņu, darba tikumu un sakoptus Latvijas laukus”.

“Latvija, Rugāju novads nav iedomājami bez stiprām saimniecībām, bez stiprām ģimenēm. Un kādēļ gan mēs tādi, lai nebūtu, ja mūsu tēvi, vectēvi, kad līda līdumus, jau tad jaunajai paaudzei mācīja visas tradīcijas, ko tagad turpina arī Mazpulki. Mēs esam lepni, ka mūsu novadā arī ir šī organizācija, kura ir pastāvējusi kopš tās atjaunošanas laika. Lai mums daudz šādu sakoptu lauku, it īpaši Rugāju novadā!” vēlēja D.Tutiņa.


Mazpulki ir lielākā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā, kas sniedz jaunas zināšanas, māca būt patstāvīgiem. Ar mazpulcēniem sākas jaunie politiķi un tautsaimnieki. Tas, ka arī Rugāju bijušie un esošie mazpulcēni, lepojas ar to, ka ir bijuši piederīgi un arī tagad ir šīs organizācijas dalībnieki, bija manāms gan viņu smaidos, gan dzirdams atmiņu stāstos.

252.Rugāju Mazpulka vadītāja Margarita Stradiņa:

“...tā brīnišķīgā, pēdējā Mazpulku nometne 1939.gada jūnijā, kad mēs pēdējoreiz visi atvadījāmies, aizgājām katrs savās mājās, noņēmām savas nozīmītes, noģērbām savas formas un palikām bāreņi. Taču, es gribēju Mazpulku atjaunot. Un es zināju, ka varu, un kaut kur man radās milzīgs spēks.

Balvu rajonā mani veda pa visām skolām un es atjaunoju visās skolās septiņus mazpulkus. Rugāju Mazpulks toreiz bija nostrādājis divus gadus viens pats, jo nebija, kur piereģistrēt. Ne Balvos, ne Rīgā – nebija, kur šo organizāciju reģistrēt. Satikos ar jaunekli, savu brālēnu, kurš bija atbraucis no Amerikas Savienotajām valstīm. Viņš Rugāju vidusskolā kādreiz bija bijis par Mazpulku priekšnieku. Teicu: “Jāni, palīdzi, mums vajadzīgs Mazpulks.” Domāju, ko es tur sēdēšu ministrijā, vai tad tiešām nav, kur piereģistrēt Mazpulku? Bet, Mazpulkus nodibināja. Mazpulka padomi dibināja Balvu rajonā. Gatavojāmies mazpulku nometnei. Izplānojām visu minūti minūtē. Nāca palīgā skolotāju kolektīvs, pagasts. Arī toreiz dziedājām “Lai ar sauli laukā ejam…”

Esmu pateicīga par ticību. Pateicīga visiem cilvēkiem, kuri man ticēja. Tā mēs gājām uz priekšu. Esam izgājuši cauri visām krīzēm, visiem vējiem esam cauri un garām gājuši. Esam jutuši, ka mūsu draugi aiziet, esam piedzīvojuši apkārtējo Mazpulku likvidāciju, jo trūkst skolēnu. Kur tad palika tie bērni? Bērni mīļie, dzimtenes mīlestība ir augstākā likme cilvēkam pasaulē. Tā ir vienīgā dzimtene, kurā esi dzimis, vienīgā mamma, vienīgais tētis ir te – tevis dēļ. Un tava dzīvība ir viņu rokās bijusi. Un tavas skolas gaitas, tava jaunība ir tavu vecāku gādība. Bet pašu vēlēšanās, tā ir pati galvenā. Priecāsimies, ka Dievs devis mums veselību, lai būtu savas dzimtenes mīlestības pārņemti, ka mūs nevar izsist no sliedēm tālie ceļi pa pasauli. Klīst pa pasauli jau nav nekāda māksla. Noturēties savā dzimtenē, noturēties pretī visām vētrām, visam ļaunumam stāvēt pretī un savu vecāku, vecvecāku nodoto mantojumu – Latvijas zemi nevar atdot nevienam svešam cilvēkam. Un pārdot to par naudu ir nodevība. Paldies visiem cilvēkiem, kuri mums ir palīdzējuši. Kuri mums ir ticējuši, un bijuši kopā ar mums. Paldies, ka mums nekā netrūkst.”

Laura un Liene Ločmeles:

“Kopš bijām mazpulcēni, vienmēr ejot pa āboliņa zālienu, bijām mēģinājušas atrast veiksmes āboliņu ar četrām lapiņām. Tad kādā dienā mēs sapratām, ka mums jau ir lapiņa. Mūsu četrlapu āboliņa lapiņa ar siltu un atvērtu sirdi, čaklām un mīļām rokām, labām domām un veselīgu attieksmi pret dzīvi – esat jūs, skolotāj. Paldies jums par jūsu apbrīnojamo darbu. Viss, kas tika darīts, piedzīvots Mazpulkā, nekad netiks aizmirsts.”

Biedrības “Latvijas Mazpulks“ padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Kļava:

“Tieši tāpat kā Margarita, arī es Jaunlutriņos (Saldus novads), pirms 25 gadiem veidoju Mazpulku. Tikai tā lielā atšķirība starp mani un Margaritu, ir tā, ka es veidoju Mazpulku lasot grāmatas par to, kas notika Ulmaņlaikos, braucu uz Eiropu skatīties kā darbojas “4H” klubi, bet Margarita veidoja mazpulku, zinot kāds bija Mazpulks un kāda bija viņa pati bija kā Mazpulku dalībniece Ulmaņlaikos, trīsdesmitajos gados, un tā ir milzīga atšķirība.

Braucot šurp, es atcerējos vienu gadījumu. Man bija 24 gadi, kad es ierados Mazpulku padomē un teicu tā - vajag tagad mūsdienīgi! Taisīsim to Mazpulku solījumu tādu mūsdienīgāku, izņemsim ārā Dieva vārdu, tā vienkāršāk. Ja jūs zinātu kā Margarita rājās! Ārprāts, kā viņa mani rāja! Es to vēl tagad atceros. Bet es esmu no sirds pateicīga Margaritai, ka viņa kā Ulmaņlaiku cilvēks, neļāva sabojāt īstās Latvijas Mazpulku vērtības. Un paldies Dievam, ka mūsu Mazpulku solījums ir tāds kā Ulmaņlaikos.

Lielākā Mazpulku vērtība ir tā, ka jums visiem Rugāji ir jūsu pasaules centrs. Un tieši tā pat kā man – man Jaunlutriņi ir pasaules centrs. Tā ir tā lielākā vērtība Latvijā, ka mazpulcēni tajās vietās, kur dzīvo, veido to savu dzimto vietu skaistu, saimniecisku, bagātu. Turēsimies pie četrlapu āboliņiem!”

Atjaunotā Rugāju Mazpulka audzēkne Simona Zelča:

“Bet liekas, ka skolas liepas vēl šūpo bērnības atmiņas par pirmo Rugāju vidusskolas 252. Mazpulka organizācijas atjaunošanas dienu. Dienu, kurā skolotāja M. Stradiņa prata, spēja iedegt dzirksti mūsu sirdīs, prātos un ieinteresēt nopietnam , apzinātam darbam. Atmiņā kavējos ar skolotājas palīdzību un pašu rokām darinātā mazpulku formas tērpa un austo prievīti. Aušanu uz lielajām stellēm, dzimtas koka un dzimtas albūma sagatavošanu, kurš man ir līdzi Anglijā.

Starpbrīžos un brīvos brīžos kavējāmies skolotājas kabinetā, tur vienmēr bija daudz interesantu materiālu, no kuriem mācījāmies gatavot kolāžas un kompozīcijas, klausījāmies stāstus par Sibīriju un mācījāmies no skolotājas dzīves pieredzes. Atceros Mazpulku nometni ar agro celšanos. Lielo gatavošanos Valsts Mazpulku skatēm rudenī. Dārzā izaudzēto, ziemai sagatavatos ievārījumus un konservus, rokdarbus vedām rādīt citiem un vairākus gadus pēc kārtas ieguvām pirmās vietas Valsts mērogā. Tas bija liels gods un vislielākais paldies skolotājai Stradiņai. Izstādēs redzētais paplašināja redzesloku un mācīja būt lepniem par padarīto darbu. Skolotāja Stradiņa mācīja mīlēt darbu un dabu, iegūt jaunas iemaņas un zināšanas . Tas palīdzēja manām tālākajām studijām Rīgā un Anglijā.

Sirsnīgu paldies sūta arī mana mamma Dzintra Zelča 1974. gada Rugāju vidusskolas absolvente, kura Jūs atceras kā zīmēšanas skolotāju, kā arī zīmēšanas pulciņa vadītāju. Paldies par skaistuma, cilvēcības, mīlestības un pacietības mācību.”

Teksts, foto: Agrita Luža




252. Rugāju Mazpulkam - 25 gadi 0