Norisinājusies tikšanās ar iedzīvotājiem Rugāju novadā

Norisinājusies tikšanās ar iedzīvotājiem Rugāju novadā

Lai klātienē pārrunātu iedzīvotājiem aktuālus un būtiskus jautājumus, kā arī uzklausītu viedokļus, Rugāju novada pašvaldība, šī gada 15. oktobrī, rīkoja tikšanos ar iedzīvotājiem un aicināja izmantot iespēju un tikties ar pašvaldības vadību un speciālistiem.



Par ūdens kvalitāti Rugāju ciemā (Jautājums iesniegts elektroniski)

JAUTĀJUMS

“Labdien. Pacietības mērs ir iztecējis. Nu jau būs apritējis gads, kā Rugāju ciema iedzīvotājiem mājās no krāna tek brūns ūdens. Ūdenim ir smaka. Mazgāties šajā ūdenī ir nepatīkami, kur nu vēl ēst gatavot šādā ūdenī. Vanna, izlietne un pods no šī ūdens tecēšanas iegūst brūnu nokrāsu, kuru grūti nomazgāt. Lielākā daļa iedzīvotāju savā starpā apspriežas par slikto ūdens kvalitāti, bet sūdzēties ir bail, jo pagastā jāturpina dzīvot. Pašvaldības darbinieki par sūdzību tik atbild, lai patecinot ilgāk. Bet par ūdeni ir jāmaskā, neviens taču cenu nav samazinājis sakarā ar slikto ūdens kvalitāti. Pēc ūdens izkata un smakas sāk mākt, bažas vai tādu vispār drīkst lietot uzturā. Savā mājā ūdeni dzeršanai un ēdiena gatavošanai nopērku veikalā, bet rodas jautājums, kādu ūdeni lieto vietējā skolā un bērnudārzā pusdienu pagatavošanai? Vai mūsu bērni ir drošībā? Lūdzu dariet kaut ko lietas labā! Lai pašvaldībā ūdens apsaimniekotājs sāk domāt!!!”


ATBILDE

Atbildi sniedza Rugāju novada Saimnieciskās nodaļas vadītājs JĀNIS MOROZS:
“Runāt par problēmu, kas ir radusies ar ūdeni, gada griezumā būtu aplami, jo šāda situācija ar ūdeni ir tikai no šīs vasaras sākuma. Tāpat informēju, ka pašvaldības saimnieciskā nodaļa radušos problēmu nekavējoties sāka risināt un turpina risināt arī šobrīd. Brūnā ūdens krāsa norāda, ka tajā ir par daudz dzelzs. Viens no iemesliem bija bojājums dziļsūknī ūdens urbumā, tāpēc tika apmainīts pilnīgi jauns sūknis. Tāpat tika secināts, ka iepriekšējais sūknis nedeva tik lielu spiedienu, cik būtu nepieciešams, līdz ar to atdzelžošanas iekārtas nepildīja savu funkciju un ūdens attiecīgi bija ar brūnu nokrāsu. Taču arī šīs iekārtas tika atdzelžotas un ūdens kvalitātei būtu jāuzlabojas. Atgādinu, ka naudas līdzekļi ūdenssaimniecības rekonstrukcijai Rugāju novada pašvaldībai tika piešķirti tikai pirmajai projekta kārtai, savukārt, projekta otrajai kārtai finansējumu valsts nepiešķīra, pamatojoties uz to, ka Rugāju novads ir neliels un ir nepietiekams iedzīvotāju skaits. Vecajā ūdens sistēmā, kurā ir liela izmēra ūdens vadi, ūdens regulāri “sastāvas” un veidojas piesmaka, jo cilvēkiem ir uzstādīti ūdensskaitītāji un viņi ūdeni cenšas patērēt pēc iespējas mazāk (tas ir saprotams, taču ir arī tukšie dzīvokļi, kuros ūdens patēriņa nav vispār). Tāpēc tiek domāts par atsevišķu atzaru likvidāciju, kā rezultātā varētu uzlabot ūdens kvalitāti. Kas attiecas uz novada vidusskolas ūdens kvalitāti, tad tur viss ir kārtībā, jo ēka atrodas teritorijā, kur rekonstrukcija jau ir veikta, bet bērnudārza korpusam papildus tiks uzstādīti ūdens atdzelžotāji un atkaļķotāji. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām un atgādinām, ka problēma tiek risināta.”


Par kultūras pasākumiem Rugāju novadā (Jautājums iesniegts elektroniski)


JAUTĀJUMS

"Labvakar. Gribu pajautāt Rugāju kultūras vadībai - kāpēc netiek rīkoti kādi koncerti ar pazīstamiem māksliniekiem vai grupām. Mums ir tik lielisks parks, bet pa vasaru ir tikai vien pašdarbnieku koncerti, kas cilvēkiem ir jau garlaicīgi. Vai tad nevar vismaz pāris reizes kādu mākslinieku paaicināt. Vēl mazāki miestiņi sarīko kaut kādus festivālus vai ko līdzīgu ar viesmāksliniekiem (es domāju estrādes dziedātājus, vai ansambļus). Piesaistītu vairāk cilvēkus, jo citādi vairs nav lielas intereses par kultūras pasākumiem. Vienveidība....Tāds viedoklis, ka pasākumi ir tikai ar pašdarbību ir ne tikai man vienai...lielākai daļai iedzīvotāju. Ceru, ka kāds ņems vērā.”
ATBILDE
Atbildi sniedza Rugāju novada Kultūras nodaļas vadītāja GUNTA GRIGĀNE:
"Paldies novada iedzīvotājiem paraktuālo jautājumu! Novada kultūras pasākumu programma tiek veidota, pamatojoties uz iedzīvotāju vēlmēm un pašvaldības budžeta iespējām. Katru gadu kultūras pasākumu programmā tiek iekļautas dažādas norises, plānojot programmu, kas ir saistoša cilvēkiem ar dažādu gaumi un interesēm. Arī šajā vasarā parka estrādē uzstājās pazīstamā popmūziķe Aija Andrejeva ar grupu, pie mums viesojās vairākas populāras šlāgerapvienības – “Galaktika”, “ Ginc&ES”, “Kreicburgas ziķeri”, “Zelta kniede”, ciemiņi no Igaunijas un Krievijas. Profesionālu un plaši atpazīstamu mākslinieku honorārs ir augsts, bieži tas nav mērāms simtos, bet tūkstošos eiro. (Piemēram, plaši zināmais ansamblis “Tautumeitas” par koncertu vēlas saņemt 2500 eiro, turklāt vēl jāparedz finansējums pasākuma apskaņošanai, apgaismošanai un citām pozīcijām). Tā, ka liela daļa novada iedzīvotāju nevar atļauties par koncerta biļeti maksāt vairākus desmitus eiro, pazīstamu mākslinieku koncertiem ir jāparedz pašvaldības līdzfinansējums, un esošā kultūras nodaļas budžeta ietvaros varam atļauties sarīkot ierobežotu skaitu šādu pasākumu. Tāpat vēršu uzmanību - lai sarīkotu pasākumu ar amatierkolektīvu piedalīšanos, gatavojot koncerta programmu, koordinējot kolektīvu darbu un pasākuma norisi, Kultūras nodaļas darbiniekiem ir jāvelta daudz vairāk laika un enerģijas, nekā, lai noorganizētu pazīstamu mākslinieku uzstāšanos – koncerti ar amatierkolektīvu piedalīšanos, no darbinieku viedokļa raugoties, nav vienkāršāka alternatīva, kā kādam varētu šķist. Ja novada iedzīvotāji vēlas vairāk atpazīstamu mākslinieku viesošanos, noteikti var rakstīt oficiālu iesniegumu domei, lūdzot deputātus piešķirt budžetā papildu finansējumu šādu koncertu norisei. Tāpat kultūras nodaļas darbinieki vienmēr labprāt uzklausīs jūsu idejas, kādus tieši māksliniekus uz mūsu skatuves vēlaties redzēt un kādus pasākumus noteikti būtu jāiekļauj nākamā gada plānos! Paldies par Jūsu interesi un aicinām uz veiksmīgu sadarbību!"


JAUTĀJUMS

Kā nokļūt uz savu īpašumu?

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas izskanēja tikšanās laikā, kā nokļūt uz savu īpašumu. Kā arī cilvēki bieži vēršas pašvaldībā, ja ir problēmas ar nokļūšanu uz savu īpašumu.

ATBILDE

Atbildi sniedza Rugāju novada pašvaldības izpilddirektore DAINA TUTIŅA

Visbiežāk situācija izveidojusies vēsturiski – jau senos laikos, lai nokļūtu uz īpašumu, bija jābrauc cauri kaimiņa pagalmam vai pāri laukam. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas, pašvaldības atdeva zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, savukārt par tālāko māju un zemes īpašnieku pārvietošanās iespējām nereti tika piemirsts. Arī pašiem cilvēkiem nebija zināšanu un pieredzes par servitūtiem, līdz ar to šobrīd apgrūtināta piekļuve daudziem nekustamajiem īpašumiem. Servitūts uz likuma pamata nodibināts tad, ja valsts vai pašvaldības attiecīgās iestādes ir pieņēmušas aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes gabala privatizāciju, vienlaikus tajā arī nosakot ceļa servitūtu. Diemžēl, savulaik daudzas pagastu pašvaldības, piešķirot zemi lietošanā, ceļa servitūtus nenoteica, un līdz mūsdienām norisinās tiesu prāvas un turpinās kaimiņu strīdi par šādu ceļu likumību un tiesībām tos izmantot. Šāda situācija arī izveidojusies Lazdukalna pagastā, lai nokļūtu uz savu zemes gabalu, ir jāšķērso vairāki citi īpašumi. Vienīgais, ko varam aicināt, īpašniekus uz savstarpējo sapratni. Atceroties arī to, ka īpašnieks, pa kura zemi pārvietojas, arī sagaida, ka vismaz īpašums tiks šķērsots vienā vietā. Ja nevar vienoties, tad vienīgais risinājums ir tiesas ceļā ir nodibināt servitūtu. Protams jārēķinās arī būs ar izdevumiem. Pašvaldība nenosaka servitūtu privātīpašumā. Kā arī tika lūgts pašvaldībai salabot iebraukto “ceļu” uz tīrumiem. Tas ir privātīpašums un pašvaldībai nav tiesību veikt darbus, piemēram, grants bēršanu.


JAUTĀJUMS

Kā saņemt mājas aprūpes pakalpojumu ? Vai var pieteikties strādāt par aprūpētāju?


ATBILDE

Izvērtējot radušos situāciju, ka Sociālās aprūpes centrā “Rugāji” gandrīz vienmēr visas vietas ir aizņemtas, un ne visiem ir vajadzīgs ilgstošas aprūpes pakalpojums, nereti ir vajadzīgs tikai atbalsts un palīdzība ikdienā, bet cilvēks labprāt vēlas dzīvot savās mājās, 2019. gadā Rugāju novada pašvaldībā ir izveidots mājas aprūpes pakalpojums. Aprūpe mājās ir pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Minimāli nepieciešamā aprūpe mājās ietver personisko aprūpi un ikdienas mājas darbu veikšanu (dzīvojamo telpu uzkopšanu, kurā uzturas persona, pārtikas produktu pirkšanu un piegādi mājās, medikamentu un pārējo ikdienas preču pirkšanu un piegādi mājās, kurināmā piegādi telpās u.c.) Cilvēkam, kuram radusiesnepieciešamība pēc sociālās aprūpes mājās, vispirms jādodas uz Sociālo dienestu, jāraksta iesniegums un jāizklāsta problēma. Tad sociālais darbinieks izvērtē situāciju – kādus darbus persona var veikt pati un kādu veikšanai viņai vajadzīga palīdzība vecuma vai invaliditātes dēļ. Tad abas puses vienojas par iespējām, ko var piedāvāt Sociālais dienests un ko cilvēks akceptē. Ziņot par sociālās aprūpes nepieciešamību mājās kādai personai var arī tās radinieki, kaimiņi vai citas personas, bet tālāk jebkura cita darbība norisinās uz konkrētās personas iesnieguma pamata, jo ir gadījumi, ka citu personu ieteiktais cilvēks pats nav gatavs sadarboties ar Sociālo dienestu – ielaist savā mājvietā darbinieku un sākt sarunu, lai gan palīdzība viņam būtu nepieciešama. Aprūpi mājās paredzēts nodrošināt Rugāju novadā dzīvesvietu deklarējušām pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar funkcionāliem traucējumiem un krīzē nonākušām personām. Lai klients saņemtu viņa individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpes mājās pakalpojumu, katrs klients tiek izvērtēts atsevišķi un viņam tiek piešķirts viens no 4 aprūpes pakalpojuma līmeņiem un attiecīgs stundu skaits nedēļā, kuru ietvaros klients saņems aprūpi mājās. Likums nosaka, ka klientam par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem ir jāveic līdzmaksājums. Rugāju novada dome ir apstiprinājusi EUR 2,00 maksu par vienu stundu. Ja persona trūcīga, tad maksa nebūs jāmaksā. Tāpat iedzīvotāji, kuriem ir apguvuši aprūpētāju kursus un vēlas strādāt, aicināti pieteikties Sociālajā dienestā. Alga tiek maksāta par nostrādātajām stundām (minimālās algas likme), kā arī tiek segti degvielas izdevumi, kas rodas veicot darba pienākumus. Ja ir konkrēti jautājumi par mājas aprūpes pakalpojumu saņemšanu vai vēlmi strādāt, aicinu sazināties ar Sociālā dienesta vadītāju Ilonu Dobrovoļsku.


JAUTĀJUMS


Atkritumu apsaimniekošana un šķirošana


ATBILDE

Kārtējo reizi sarunās “sāpīga” tēma ir atsevišķu iedzīvotāju attieksme pret savu atkritumu savākšanu jeb nesavākšanu. Īpaši šis jautājums izskanēja Skujetnieku ciemā, kur iedzīvotājiem laicīgi nesamaksājot par pakalpojumu, atkritumu apsaimniekotājs ir lauzis līgumus un aizvedis konteinerus, līdz ar to atkritumi tiek izgāzti, kur pagadās. Vēl jo trakāk, ka atkritumi tiek mesti kanalizācijā un aizdambēta kanalizācijas, applūst pagrabs.Šāda bezatbildīga rīcība liek ciest arī apkārtējiem cilvēkiem, kā arī pašvaldībai jāvelta resursi kanalizācijas tīrīšanai. Ir jau aktualizēta informācija par noslēgtajiem līgumiem ar SIA “ZAAO”. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem katrai mājsaimniecībai un juridiskai personai jābūt noslēgtam līgumam par atkritumu izvešanu. Tiks pārbaudīts un, ja tiks konstatēts, ka līguma nav, tad tos sagaida sankcijas. Tāpat joprojām nav izprotama iedzīvotāju attieksme, kad šķiroto atkritumu konteineros tiek mests viss pēc kārtas. Gan informatīvajā izdevumā “Kurmenīte”, gan pašvaldības mājaslapā ir sniegta informācija, kā jāšķiro. Arī uz konteineriem ir norādes. Pašvaldība ir noorganizējusi šo iespēju, šķirot atkritumus, un, lai būtu mazāka maksa par sadzīves atkritumiem, taču ja šāda attieksme turpināsies, būs spiesta atteikties no šķiroto atkritumu konteineriem. Ja šajos konteineros ir neatbilstoši sašķiroti atkritumi, tad rēķins tiek piestādīts pašvaldībai. Rugāju ciema centrā ir videonovērošana, kas nedaudz disciplinē, taču pēdējo mēnešu laikā situācija ar konteineriem Ezermalas ielā ir neapmierinoša.

JAUTĀJUMS

Kāpēc nekontrolē kokvedējus, kas “izbrauc” ceļus ?


ATBILDE

Tikaiņos iedzīvotājs jautāja, kāpēc nekontrolē kokvedējus, ka “izbrauc” ceļus un pie tam visbiežāk kravas ved lietainā laikā? Pašvaldība, saimnieciskās nodaļas darbinieki un pašvaldības policists seko līdzi jebkurām kravas automašīnu darbībām uz ceļiem. Pašvaldības ceļi ir koplietošanas ceļi, pa kuriem pārvietoties nevar aizliegt, vienīgi atsevišķos gadījumos noteikt pārvietošanās ierobežojumus, piemēram, kad pārvietošanās klimatisko apstākļu dēļ var radīt bojājumus. Lai kontrolētu situāciju uz pašvaldības ceļiem, Rugāju novada dome ar pārvadātāju slēdz līgumu, pārvadātājs iemaksā drošības naudu un gadījumā, ja ceļš tiek bojāts un netiek sakārtots, tad iekasētā drošības nauda tiek izlietota ceļa seguma sakārtošanai. Šoruden liels pārbaudījums ir tiem pašvaldības ceļiem, kuru tuvumā ir vējgāzes, jo ceļu nestspēja nav tik liela. Bez tam nereti kravas ir “pārkrautas”. Tāpēc uz atsevišķiem ceļiem Liepari –Liepnīte un Primenes – Cirtumi tika noteikti pārvietošanās ierobežojumi. Aicinām informēt pašvaldību, ja tiek izvesti kokmateriāli, lai laicīgi var noslēgt līgumu ar uzņēmēju, kas uzņemas atbildību, un ceļa segas sabojāšanas gadījumā ir pienākums to atjaunot.


JAUTĀJUMS

Kas būs “melnās mājas ” vietā Benislavā ?


ATBILDE

Rugāju novada dome ir iesaistījusies Eiropas Savienības finansētā projektā “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Rugāju novadā”, kura ietvaros tiks izbūvēts, iekārtots un uzsākta Dienas aprūpes centra darbība. Dienas centrā notiks ne tikai nodarbības, bet arī būs pieejamas speciālistu konsultācijas. Projekta gaitā tika apzināti un izvērtēti potenciālie pakalpojumu saņēmēji, tas ir pieaugušas personas ar garīga rakstura traucējumiem un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kopumā 16 personas. Projekta mērķis ir sniegt atbalstu attiecīgi šīm ģimenēm un arī pašvaldībai tika piešķirts finansējums. Kāpēc dienas aprūpes centrs ir nepieciešams? Laikam tikai ģimene, kuras aprūpē ir bērns vai cilvēks ar īpašām vajadzībām saprot, cik ir nepieciešams atbalsts. Ja skolas laikā bērni apgūst mācību programmu, ar viņiem darbojas skolotāji un asistenti, tad brīvlaikā bērns ir ģimenē, un vecākiem ikdienā jābūt blakus vai jādomā citi risinājumi, lai, piemēram, varētu strādāt algotu darbu. Dienas centrs būs vieta, kur šiem cilvēkiem darboties, tas būs viņu „ikdienas darbs”. Arī šobrīd vecāki novērtē piedāvātās iespējas Rugāju novada Eglaines pamatskolā, kur var iegūt speciālo izglītību un dienas aprūpes centra izveide ir nākošais solis, kur darboties jaunietiem pēc pamatskolas izglītības iegūšanas. Tāpēc arī dienas centra būvniecības vietas tika izvēlēta Benislavā. Izstrādājot tehnisko projektu, tika secināts, ka māja ir sliktā stāvoklī un lietderīgāk ir būvēt no jauna. Šobrīd ir noslēgts līgums ar būvnieku un, ja laika apstākļi atļaus darbi varēs uzsākties jau šoruden.


JAUTĀJUMS

Kāpēc netiek nojaukti grausti Tikaiņos ?

ATBILDE

Pašvaldība varētu nojaukt tikai tos graustus, kuri ir tās īpašumā vai nevienam nepieder. Visbiežāk dažādi šķūņi, kūtis un ēkas ir kādam privatizēti par pajām, bet nav pilnībā sakārtotas īpašumtiesības, līdz ar to nevar noskaidrot īpašnieku. Rugāju ciemā jau atsevišķi grausti ir šogad novākti, taču tas prasa papildus resursus. Ja grausts ir kāda īpašumā, tad pašvaldība var likt nojaukt vai nojaucot piedzīt izdevumus.


JAUTĀJUMS

Vai tiks atjaunots apgaismojums Lubānas ielā (Jautājums iesniegts elektroniski)


ATBILDE

Jautājums par Lubānas ielas apgaismojumu ir izskanējis ne vienu reizi vien, līdztekus arī Kurmenes ielas apgaismojumam. Kādā stāvoklī un kam piederēja šis Lubānas ielas apgaismojums grūti pateikt, jo iela ir valsts vietējās nozīmes autoceļš, kura uzturēšanu veic AS “Latvijas valsts ceļi” un plāno darbus. Kā prioritāte vairākus gadus ir bijis Kurmenes ielas apgaismojums un ietve, jo gājēju un transporta plūsma ir daudz lielāka. Tā arī netika sagaidīts atbalsts no Satiksmes ministrijas apgaismojuma un ietves ierīkošanā Rugāju ciemā. Ministrijas arguments bija, ka maza satiksmes intensitāte un finansējuma nav. Vienīgais risinājums bija pašvaldībai pārņemt valsts ceļa joslu ietves un apgaismojuma izbūvei, izstrādāt tehnisko projektu un darbus darīt par pašvaldības līdzekļiem. Uzklausot autovadītāju priekšlikumus un arī domājot par cilvēku drošību tika nolemts apgaismojumu ierīkot līdz pat centram “Rasas pērles” . Facebook bija lasāms par ietvi, kāpēc nav līdz Tilžas ceļa krustojumam. Rugāju novada dome pārņēma ceļa nodalījuma joslu, vecās ietves pārbūvei un apgaismojuma izbūvei un darbi tiek veikti par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Ja vēlas ietvi izbūvēt, tad ir nepieciešami ievērojami pārbūves darbi, ne visur nodalījuma joslā ir vieta ietves izveidei. Lai īstenotu apgaismojuma ierīkošanu Lubānas ielā, ir “jāiet” tas pats ceļš. Jāpārņem no VAS “ Valsts ceļi ceļi” nodalījuma josla, jāizstrāda būvprojekts, lai saprastu, cik izmaksas būs, vai iespējams realizēt projektu.



Agrita Luža

Rugāju novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste