Vai iespējama vecā dzelzceļa atdzimšana jaunā izskatā?

Vai iespējama vecā dzelzceļa atdzimšana jaunā izskatā?

Reiz sensenos laikos Rugājiem cauri gāja dzelzceļš un kursēja vilcieni… Dzelzceļa līniju slēdza tālajā 1965. gadā, sliedes ar laiku demolēja, bet pats dzelzceļa uzbērums saglabājās un šobrīd ir Rugāju novada pašvaldības īpašums.

Arvien vairāk Rugāju iedzīvotāju runā par to, ka vajadzētu veidot ap Rugājiem un arī citur novadā labiekārtotas pastaigu takas. Pastaiga kājām pa veco dzelzceļu vai brauciens ar velosipēdu sākotnēji šķita diezgan nereāla ideja, taču pēc Rugāju novada sporta centra direktora Laura Krēmera ierosinājuma pašvaldības vadība, speciālisti un Rugāju novada vidusskolas pašpārvaldesjauniešidevās pētīt, cik tad piemērots būtu vecais dzelzceļš posmā no Rugājiem līdz Lazdukalnam pastaigu takas iekārtošanai. Ar neviltotu interesi mēs raitā solī nogājām 8 kilometrus divās stundās. Pa ceļam rosinot sevi uz pārdomām kā izmantot šo saglabāto dzelzceļa uzbērumu iedzīvotāju un arī tūristu priekam.Lai šī vieta kļūtu par iecienītu pastaigu taku, daudz var izdarīt pašu spēkiem, tāpēc ir nolemts, ka 2020.gada pavasarī organizēt iedzīvotāju talkasun piesaistīt arī pašvaldības rīcībā esošo tehniku, galvenokārt, attīrot vidus posmu, kasir aizaudzis un ir jālabo dažas pārejas. Pašvaldības saimnieciskās nodaļas darbinieki nodaļas vadītāja Jāņa Moroza vadībā jau šajā vasarā ir ieguldījuši ievērojamu darbu sākuma posma labiekārtošanā. Atliek vien neapstāties pie jau sasniegtā un turpināt, aicinot darbus veikt kopā, apvienojot iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un pašvaldības spēkus!


Mārīte Orniņa

Rugāju novada uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības centra vadītāja




Reiz Rugājos dunēja sliedes

Gulbenes – Pitalovas dzelzceļam pirms I Pasaules kara pie Sitas stacijas bija 12 km garš atzars Aleksandropoles virzienā. Tas kalpoja baļķu un citu kokmateriālu pārvešanaino apkārtējiem mežu masīviem. Kara laikā šis dzelzceļa atzars ticis sapostīts. Tikai 1925. gadā Latvijas Saeimā ienācis ierosinājums šo dzelzceļa līnijas posmu atjaunot. „Latvijas dzelzceļi” ierosināja atjaunot 12,2 km garo platsliežu dzelzceļa līniju (dažos avotos savukārt minēts, ka tas bijis šaursliežu), tomēr finansiālu iemeslu dēļ to noraidīja.

1926.un 1927. gadā Rugāju, Bērzpils un Tilžas koppienotavas, Rugāju pagasta jaunsaimnieki un tirgotāji lūdza atjaunot atzarojumu un pagarināt to līdz Rugājiem. Sitas – Rugāju līnijas būves projektu valdība apstiprināja 1927. gada 23. septembrī. Veco pievadceļu nojauca, uzbērumu nedaudz pārbūvēja. No Sitas līnija gāja pa mežainu apvidu, no Strazdiņu pieturas punkta apvidus kļuva klajāks, līdz pie Rugājiem līnija iznāca pilnīgā klajumā.Visa Sita –Rugāji dzelzceļa līnijas posma garums 21, 4 km., platums 750 mm. Svinīgi nodots ekspluatācijā, atklāts 1927. gada 20. decembrī. Līdz ar Aleksandropoles atzarojuma pagarināšanas darbu pabeigšanu līdz Rugāju ciemam ierīkota arī Rugāju pasažieru stacija un priekšstrādnieku dzīvojamā ēka, atvērts Strazdiņu pieturas punkts.

1928. gada 14. jūnijā Saeima pieņēma likumu par Rugāju- Domopoles (tagad Bērzpils) līnijas būvi. Tajā pat gadā inženieris Mālers nosprauda 18,6 km garo jaunbūvējamo dzelzceļu. 1929. g. ziemā sāka celt 27,6 m garo tiltu pār Vārnienes upi pie Rugājiem. Zemes darbos iesaistīja vietējos zemniekus, lai dotu iespēju nopelnīt pēc plūdiem 1928. gada vasarā. Tomēr ziema bijusi ļoti auksta, tāpēc darbi uz priekšu virzījušies lēni. 1929. g. maijā notikusi izsole, tiesības celt šo dzelzceļa līniju ieguva uzņēmējs Falks un būvfirma „Inž. A. Razums”.

Līniju Rugāji-Bērzpils atklāja 1930. gada 4. novembrī. Atklāšanā piedalījies Fr. Kemps. Lazdukalna un Bērzpils stacijas ierīkotas līdz ar Rugāju- Bērzpils iecirkņa būvniecību 1930. gadā. Tajā pašā gadā Lazdukalnā uzbūvēta koka stacijas ēka, Bērzpilī –tikai 1936. gadā. Pieturas punkts Golvaros atvērts 1931. gadā, Kapūnē – 1934. gadā.

Visas 88,3 km garās Sitas- Rēzeknes līnijas būve ilga 6 gadus. Posmu Bērzpils –Rēzekne atklāja (garums 48,30 km) 1934. gada 5. martā.

Sākumā bānīša ātrums bija 25 km/h, to cerēja palielināt līdz 40 km/h. Vilcienu vilka neliela lokomotīve.” Pavisam bija 4-5 vagoni un viens pasta vagons. Vilciens kursēja vienu reizi dienā uz Rēzekni un atpakaļ uz Situ. No rīta pulksten 6 vilciens no Sitas stacijas devās ceļā, 7 bija Rugājos, ap pulksten 9 jau bija Rēzeknē. Atpakaļceļā no Rēzeknes pulksten 6 vakarā tas kursēja cauri Rugājiem.” (M. Stradiņa)

II Pasaules kara laikā Rugāju stacijas ēka nodega. Pēc kara šaursliežu ceļu neatjaunoja, par līnijas galastaciju atstājot Burzavu. 1947. g. Sitā tika izbūvēts lokomotīvju depo- koka šķūnis. Padomju gados sākās plānveidīga šaursliežu dzelzceļu likvidēšana, ieviesa neizdevīgu braukšanas sarakstu, palielināja autotransporta lomu.

Tā 50-to gadu beigās pienāca diena, kad pa Sitas- Burzovas līniju, visā ceļā svilpdams, pēdējā reisā aizbrauca bānītis…