Ieskats vēsturē - Rugāju novada vidusskola

Ieskats vēsturē - Rugāju novada vidusskola

Cara laikos Rugāji bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķa Balvu pagasta sastāvdaļa. Tikai 1903./1904. gadā Rugājos atvēra Tautas izglītības ministrijas Rugāju vienklasīgo tautskolu. Tā dibināta 1903. gadā, mācības uzsākusi 1904. gada rudenī. Domājams, ka dibināšanas brīdī skolā bijuši 87 skolēni – 45 zēni un 42 meitenes ar vienu skolotāju (LVVA, 5978., a.I., 1. 142 ).


Pirmais skolotājs bijis Kārlis Ivana dēls Kušķis (cara laikos dokumentos dēvēts par Kirilu Kušķi), beidzis Polockas skolotāju institūtu. Skola atradās tur, kur tagad ir Sociālās aprūpes centrs “Rugāji”. Zināms, ka ticības mācība pareizticīgajiem bijusi pie garīdznieka Andreja Mazura, Romas katoļticīgajiem – pie ksendza Antonija Rimoviča (Pamjatnaja kņižka Vitebskoj guberņiji na 1908. god.).


1921. gadā skolu pārveidoja par Rugāju sešklasīgo pamatskolu. No Ludzas apriņķa II iecirkņa inspektora ziņojuma par mācību un audzināšanas darbu iecirkņa pamatskolās 1922./1923. – 1926./1927. mācību gadā lasāms, ka „Rugāju sešklasīgā latviešu pamatskola apmeklēta 1923. gada 16. janvārī. Skolas telpas mazas, skolai viena klases istaba, nepietiekošas skolēnu guļamistabas. Kārtība un tīrība apmierinoša. Skolotājs Kušķis savā darbā novecojis. Skolotāja Freimane strādā ļoti sirsnīgi, ar labiem panākumiem, sevišķi latviešu valodā. 1924. gada 25. janvārī - skolas telpas apmierinošas, bet priekš sešklasīgās pamatskolas ļoti mazas. Visi skolotāji strādā vienā telpā. Skolotāja Lesnieka darbs labs, sirsnīgs, dzīvs, viņa pasniegtajos mācību priekšmetos skolēnu sekmes labas.”


Rugāju sešklasīgā pamatskola no Rēzeknes ceļa puses apmēram 1936. gadā.



1925. gada 9. decembrī skolas pārzinim Kārlim Kušķim, kurš dzimis 1866. gada 14. septembrī, ir 59 gadus vecs, pēc Skolotāju pensiju komisijas atzinuma Nr. 280, piešķir pensiju „Par 35 nokalpotiem gadiem no pamatskolu skolotāju XI algas kategorijas” (LVVA, f1632., a7., 1.3. 280. lpp.). Pēc aiziešanas mūžībā, pirmais Rugāju skolas direktors atdusas Rugāju pareizticīgo kapsētā.


“Tvaika dzirnavas bija nodegušas 1914. gadā, stāvēja palikušie mūri, kur jau iekšpusē sākuši augt jaunie kociņi. Piesaistot arhitektu Glāzenapu, 1928. gadā sākās jaunās skolas ēkas būvniecība vecajos Rugāja dzirnavu mūros. Kolīdz bija iespējams, no vecās skolas jau 1934. gadā Rugāju sešklasīgā pamatskola pārcēlās uz jauno skolas ēku, kaut pilnīgi izbūvēta un pabeigta ēkas celtniecība tika 1936. gada 1. oktobrī, to skaļi un plaši atklāja 1936. gada 31. oktobrī kā „Skaistāko Jaunlatgales apriņķī un vienu no lielākajām pamatskolas ēkām Latgalē”.


No 1925. gada par skolas pārzini (direktoru) sāka strādāt Jānis Lesnieks. Dzimis 1893. gada 4. jūlijā Stāmerienas pagastā, beidzis Rīgas garīgo semināru, no 1914.-1917. gadam studējis tieslietas Varšavas un Tartu universitātēs. Lesnieks bijis bēgļu apgāda un lazaretes priekšnieks Stāmerienā, pēc tam – Zemstes institūtā Sibīrijā. Pēc atgriešanās Latvijā no 1922. gada strādājis par skolotāju, no 1925. gada – par skolas pārzini Rugāju sešklasīgajā pamatskolā. Dibinājis Latvijas Sarkanā krusta nodaļu Rugājos. Bijis Mazpulku vadītājs un pagasta revīzijas komisijas priekšsēdis. 1937. gadā apbalvots ar Mazpulku vadītāja nozīmi (no grāmatas „Latvijas vadošie darbinieki”). Vēlāk skolu inspektori ziņo: „Neskatoties uz nelabvēlīgiem telpu apstākļiem, skola nostādīta labi. Visos priekšmetos programma apzinīgi izpildīta. Vecais skolotājs Kušķis paspējis pienācīgi nostādīt savus priekšmetus. Skolotāji J. un M. Lesnieki strādā ļoti sekmīgi, viņu darba paņēmieni veikli, pārdomāti. Atkal sevišķi uzteic latviešu valodas mācīšanas priekšzīmīgumu.”


Pēdējais Rugāju sešklasīgās pamatskolas izlaidums 1940. gadā, 2. rindā centrā - skolas pārzinis Jānis Lesnieks.


Līdz ar jaunā skolas pārziņa stāšanos amatā 1925. gadā, nekavējoties tiek risināts jautājums par skolas telpu paplašināšanu. Daži pašvaldības locekļi ierosinājuši pārbūvēt skolas vajadzībām Rugāju dzirnavu mūrus, kas atradās netālu no pagasta valdes nama (tagadējā pasta u. c. iestāžu ēka), ļoti labā vietā. Tvaika dzirnavas bija nodegušas 1914. gadā, stāvēja palikušie mūri, kur jau iekšpusē sākuši augt jaunie kociņi. Piesaistot arhitektu Glāzenapu, 1928. gadā sākās jaunās skolas ēkas būvniecība vecajos Rugāja dzirnavu mūros. Kolīdz bija iespējams, no vecās skolas jau 1934. gadā Rugāju sešklasīgā pamatskola pārcēlās uz jauno skolas ēku, kaut pilnīgi izbūvēta un pabeigta ēkas celtniecība tika 1936. gada 1. oktobrī, to skaļi un plaši atklāja 1936. gada 31. oktobrī kā „Skaistāko Jaunlatgales apriņķī un vienu no lielākajām pamatskolas ēkām Latgalē”.


1937. gada 22. augustā pie skolas atklāja piemiņas plāksni 22 rugājiešiem, kas krita 1919./1920. gadā, cīnoties par Latvijas atbrīvošanu Latgales partizānu pulkā.


1940. gadā Piemiņas plāksni patriotiski noskaņotie skolotāji noņēma un noslēpa skolas bēniņos tā, ka par tās atrašanās vietu zināja tikai tie, kuri drīkstēja zināt. 1992. gadā to atkal novietoja pie skolas, 2014. gadā, veicot skolas ārsienas renovāciju, to noņēma un 2016. gadā atjaunoja un novietoja Rugāju skvērā. Skolā darbojās 252. Rugāju Mazpulks, skauti, gaidas. Papildus mācību priekšmetiem norisinājās ticības mācības stundas četrām konfesijām: Romas katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem un ebrejiem. 1938. gadā skolai pievienoja Kurmenes krievu skolu. Mācību sasniegumi augsti.

Foto no apmēram 1923. gada, kur redzami skolēni pie vecās skolas, vidū ar bārdiņu skolas pārzinis Kārlis Kušķis, blakus uz kreiso pusi latviešu valodas skolotāja Freimane un jaunais skolotājs J. Lesnieks.


1940./1941. gadā skolas nosaukumu nemainīja, nomainīja mācību saturu, par skolas direktoru iecēla Andreju Ikaunieku (1905.- 1970.). Skolotāji Lesnieki vēlāk devās trimdā uz ASV. Aizliedza Mazpulku, skautus, gaidas, skolas karogu sadedzināja. 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja 4 skolēnus – Margaritu un Jāni Siliņus un Intu un Annu Daukas. Vācu okupācijas gados skolas nosaukums – Rugāju tautskola. Skolā atradās vācu hospitālis.


1944. gada rudenī izveidoja Rugāju nepilno vidusskolu, vēlāk – Rugāju valsts nepilno vidusskolu, tad – Rugāju vidusskolu. Vecākajās klasēs mācījās jaunieši ne tikai no Rugāju pagasta, bet arī no Bērzpils, Tilžas, kur tolaik vidusskolas nebija. 1948./1949. mācību gadā pirmo reizi bija visas vienpadsmit klases. Pirms 70 gadiem, 39 jaunieši pirmo reizi absolvēja Rugāju vidusskolu. Šajā pašā gadā, 25. martā, no Rugāju vidusskolas uz Sibīriju izsūtīja 25 Rugāju vidusskolas skolēnus.


1947. gada ziemā skola uz laiku tika slēgta, jo vajadzēja sagatavot malku. Izveidojoties kolhoziem, skolēnu čaklās rokas bija vajadzīgas visos lauku darbos. Līdz astoņdesmito gadu beigām septembri skolēni pavadīja apkārtējo padomju saimniecību un kolhozu darbos, tā saīsinot mācībām atvēlēto laiku. Iespējams, ka mācību kvalitāte no tā necieta, jo Rugāju vidusskola vienmēr ir saglabājusi augstus sasniegumus gan mācību darbā, gan sportā un citās aktivitātēs.


“1948./1949. mācību gadā pirmo reizi bija visas vienpadsmit klases. Pirms 70 gadiem, 39 jaunieši pirmo reizi absolvēja Rugāju vidusskolu”.


Pakāpeniski tika slēgtas pārējās mazās lauku skoliņas Rugāju novadā – Sudarbes, Nagļu, Kurmenes, Teteru, Medņu, Upetnieku. 1980. gadā Rugāju vidusskola bija vienīgā skola Rugāju pagastā. No 1992. gada uz neilgu laiku atjaunoja Upmalas sākumskolu.


1973. gadā tika uzcelta internāta ēka blakus skolai, jo pirms tam internāts bija izvietots vairākās mājās Kurmenes ielā, kā arī skolēni paši īrēja istabiņas Rugājos. 1990. gadā skolā tika veikts kapitālais remonts, kura laikā nomainīja krāsnis pret centrālo apkuri, 1999. gadā skolas ēkā ievietots pagasta muzejs, 2006. gadā pie vidussskolas uzcelts Sporta nams, 2009. gadā skolā notika reorganizācija, pievienojot skolai pirmsskolas izglītības iestādi, kā arī vidusskola pārdēvēta par Rugāju novada vidusskolu, izremontēta skolas zāle un skolas galā izvietota Rugāju novada kultūras nodaļa, izmantojot renovēto skolas zāli daudziem novada un skolas pasākumiem un sarīkojumiem. 2013. gadā pie skolas atklāts daudzfunkcionāls sporta stadions, uz sienas pagalma pusē izveidota ārsienas freska ar Rugāju vēstures skatiem. 2014. gadā renovēta vidusskolas ārsiena.


Rugāju novada vidusskola nemitīgi mainās un attīstās. Pēdējos gados tiek renovēta internāta ēka – tur ir iekārtota moderna ēdnīca un ēdamzāle, pārcelta un modernizēta kurtuve, ierīkots Rugāju Jaunieši iniciatīvu – interešu centrs, dāmu klubiņa „Ūdensroze” Skreines telpa, moderni mācību kabineti, turpinās gaiteņu un istabiņu remonti, pie skolas – stāvlaukuma un rotaļu laukuma izbūve. Kā redzams no vēstures materiāliem un dzirdams no bijušajiem absolventiem, Rugāju novada vidusskolā no pirmsākumiem līdz šodienai vienmēr ir pastāvējis kvalitatīvs mācību darbs, ar ļoti kompetentiem pedagogiem, stipras organizācijas, panākumi sportā un tūrismā, kvalitatīvi kultūras pasākumi un skolas pašdarbības kolektīvi: skolēnu jauktie un zēnu kori, skolotāju teātra pulciņš, šobrīd – deju kolektīvi un ansambļi. Vidusskolā izveidojušās noturīgas tradīcijas: Žetonu vakars, skolas salidojumi, Valsts svētku, Lāčplēša dienas, Ziemassvētku un citu svētku atzīmēšana. Veidojas daudzas jaunas tradīcijas, piemēram, „Popiela”, īpaša pēdējā zvana diena u. c. Skolas direktori: Kārlis Kušķis, Jānis Lesnieks, Andrejs Ikaunieks, Nadežda Eglīte, E. Karlsons, Antons Strukovskis, Juris Ločmelis, Inese Feldmane, Iveta Arelkeviča. 1999. gada 5. jūlijā Rugāju vidusskola organizēja pirmo salidojumu, par godu vidusskolas 50. izlaidumam, 2004. gada 10. jūlijā- salidojums par godu skolas simtgadei. Turpāk tas tiek rīkots ik pēc pieciem gadiem. Šogad - 13. jūlijā Rugāju novada vidusskola aicina uz skolas salidojumu „Skolai Rugājos 115”. Bijušie absolventi un visi, kas šeit ir mācījušies vai strādājuši, esiet atsaucīgi un brauciet uz skolas salidojumu, izbaudiet satikšanās prieku! Rugāju skola Jūs gaida 13. jūlijā Rugājos!


Velga Vīcupa

Rugāju novada muzeja vadītāja

Foto: no Rugāju novada muzeja arhīva